Ziemassvētku ticējumi

Lielu daļu no latviešu nemateriālās kultūras mantojuma veido ticējumi, tostarp arī Ziemassvētku ticējumi, kas mūsdienās tiek uzskatīti par unikālu vērtību un nereti tiek dēvēti par māņticību. Neskatoties uz to, ka senču ticējumi nereti tiek uzskatīti par tukšu māņticību, nenoliedzami vairums no mums tos dažādās situācijās atminas un pievērš tiem uzmanību, ticot, ka ticējumi ne velti tiek saukti par ticējumiem. Nav noslēpums, ka senās tautas, dzīvojot ciešā saskarē un saskaņā ar dabu, par sakarībām dabā noteikti zināja daudz vairāk nekā mēs, kas dzīvo lielākoties urbānā un tehnoloģiskā vidē.

Senlatvieši, būdami pagāni un dzīvodami saskaņā ar dabu, pievērsa lielu vērību apkārt notiekošajiem procesiem kā dabā, tā arī sadzīvē. Senlatvieši acīgi vēroja un unikālā veidā centās izskaidrot šo procesu cēloņus un sekas, kā arī to savstarpējās sakarības. Uz šo novērojumu un ticības pamata radās ticējumi.